Aleksandra Logvina darbu izstāde "Stikls, kas iekausēts Līvānu vārdā"

Cietais smilšu graudiņš… Šķietami sīks un necils. Grūti pat aptvert to, kas notiek, kas rodas, ja šos smilšu graudiņus vienkopus savieno ar vairākiem ķīmisku vielu komponentiem un visu kopā karsē ļoti augstā temperatūrā. Rezultātā rodas brīnums – šķidra stikla masa. Stikla masa, kas pieredzējuša meistara rokās piedzīvo pārvērtību brīnumu un pārtop dažādos stikla izstrādājumos. Šogad Līvānu stiklam aprit 130 gadi, kā tas ir vienots ar Līvānu pilsētu un iedzīvotājiem, kā tas ir iekausēts Līvānu vārdā. Nav Latvijā tādas ģimenes vai lauku mājas, kur vecmāmiņas bufetes dziļumos Jūs neatrastu Līvānu stiklu. Līvāni bija, ir, un vienmēr paliks stiklinieku pilsēta!

Lielā un patiesā interese par stiklu, apliecina par stikla ražošanas tradīciju un vēstures dzīvotspēju. Ne velti dvēselē virmojošā stikla masa, gluži kā lava bijušajiem stikliniekiem un Līvānu novada pašvaldībai ir izlauzusi ceļu uz jaunu izaicinājumu – stikla pūšanas darbnīcas atvēršanu Latgales mākslas un amatniecības centrā. Ar Līvānu novada domes finansiālu atbalstu, jaunatklātajā stikla pūšanas darbnīcā ir atdzimusi jau 130 gadus senā stikla pūšanas tradīcija. Darbnīcas apmeklētājiem ir iespēja ielūkoties stikla izstrādājumu tapšanas procesā, izzināt stikla izstrādes tehnoloģijas noslēpumus un sajust karstās stikla masas pārvērtību brīnumu, kas top pieredzējuša stikla meistara Aleksandra Logvina rokās.

Jau 33 gadus Aleksandrs Logvins savu darbību ir saistījis ar stiklu. Darbojies viņš dažādās darba vietās. Laikā, kad Latvija bija Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS), skolās bija izveidota apmācību sistēma, kura paredzēja to, ka katram skolēnam ir nepieciešama profesija un kvalifikācija. Dzīvojot Līvānos tolaik bija plašas darba iespējas. Aleksandrs izvēlējās stiklu. Mācoties stikla fabrikā, kur tolaik notika apmācības, saprata, ka stikls būs viņa dzīves profesija. Aleksandrs Logvins ir nostrādājis 24 savas dzīves gadus Līvānu Stikla fabrikā. Strādājot fabrikā, 80. gados viņam bija iespēja veidot savus pirmos stikla izstrādājumus - glāzes.

Aleksandram  vairāk patīk veidot stikla izstrādājumus, kuriem ir praktisks pielietojums - glāzes, vāzes, saldumu traukus. ‘’Es vēlos, lai cilvēki manus darbus lieto ikdienā, nevis nopērk un noliek sekcijā, pēc tam aizmirstot par šiem darbiem”.  Aleksandrs uzskata, ka visgrūtāk esot veidot dzīvniekus, jo tur ir jābūt mazliet māksliniekam, tomēr, kā viņš pats saka: “Es neesmu avangardists”. Aleksandrs atzīst, ka sava burvība piemītot caurspīdīgā stikla izstrādājumiem, tomēr priekšroku dodot krāsainā stikla izstrādājumiem.

Prasmes un iemaņas darbā ar stiklu Aleksandrs ir apguvis pašmācības ceļā, pētot citu mākslinieku darbus, lasot internetā dažādas pamācības. Iegūtās zināšanas izmēģina darbojoties stikla pūšanas darbnīcā. Lielu pienesumu Aleksandra darbā ir devusi desmit gadu draudzība ar stikla mākslinieku Marku Eckstrand. Tikšanās reizēs ar Marku, Aleksandrs ir guvis daudz zināšanu un ieguvis vērtīgu pieredzi darbā ar stiklu.

Aleksandra sapnis ir turpināt iesākto darbu Līvānos, jaunizveidotajā darbnīcā, kur viņam būtu sava komanda.